Valodas likumi un tipiskākās kļūdas

  • Ja vienlīdzīgus teikuma locekļus saista saikļi bet, kā arī, tomēr, taču, toties, ne, nevis, kaut gan, lai gan, kaut arī, lai arī, tad šo saikļu priekšā vienmēr ir liekams komats.

  • Ar pieturzīmi no paskaidrojošajiem vārdiem no abām pusēm atdala: starp citu, piemēram, proti, tas ir, respektīvi (izņemot gadījumus, kad pilda saikļa 'vai' funkcijas), īsāk, konkrētāk, pareizāk, precīzāk, var teikt, var sacīt, vārdu sakot, jāsaka, citiem vārdiem, iespējams, protams, visticamāk, šķiet, domājams, nenoliedzami, bez šaubām.

  • Savrupinājumos no paskaidrojošajiem vārdiem neatdala: galvenokārt, īpaši, it sevišķi, parasti, retāk, biežāk, patiesībā, tā sauktais, tā saucamais, to starpā, vairāk, vismaz, arī, pat, sevišķi, jo sevišķi, to skaitā, tostarp, visvairāk, mazāk, savukārt, diemžēl, sakarā ar, saistībā ar, acīmredzot, acīm redzot, saskaņā ar, salīdzinājumā ar, atkarībā no, atbilstoši (kam).
     
  • Ja vārds 'nekā' ievada salīdzinājuma palīgteikumu, tad to no salīdzināmās daļas atdala ar komatu ("Bija jāiet tālāk, nekā es domāju"). Ja vārds 'nekā' ievada salīdzinājumu (ne palīgteikumu), tad pirms tā komats nav jāliek ("Man bija jāiet tālāk nekā tev").
     
  • Saikļa 'ka' un apstākļa vārda 'kad' nepareiza lietošana – apstākļa vārds 'kad', ievadot palīgteikumu, jālieto, ja runa ir par laiku, savukārt saiklis 'ka' nekad neievada laika apstākļa palīgteikumu ("Es zinu, kad man atnākt"; "Es zinu, ka man jānāk").

  • 'Tā kā' ir cēloņa saiklis, šā saikļa vietā nedrīkst lietot neliterāro 'par cik' ("Tā kā spīdēja saule, bija silti"). Ar saikli 'tā kā' ievadītais palīgteikums vienmēr atradīsies pirms virsteikuma. 'Tā ka' ir seku saiklis ("Spīdēja saule, tā ka bija ļoti silti" – kaut kas notiek, tādēļ ir tā).

  • Vārdu 'papildu' lieto kā apzīmētāju un tikai ar lietvārdiem. Savukārt vārds 'papildus' ir apstākļa vārds, kas parasti tiek lietots kopā ar darbības vārdu ("Papildus strādāt, bet par papildu samaksu/papildsamaksu").

  • 'Kā' un 'nekā' lietojums salīdzinājuma teikumos – pareizi lietot darbības vārda apgalvojuma formu + 'nekā' ("Vairāk nekā 100 cietušo") vai darbības vārdu nolieguma formā + 'kā' ("Ne vairāk kā 100 cietušo"), resp., teikumā jābūt vismaz vienam 'ne'.

  • 'Nākamais' ir tāds, kas ir nākamais pēc kārtas ("Nākamais pirkums, nākamā sērija"). 'Nākošais' ir tāds, kas virzās, iet, nāk pretim ("Pretim nākošais cilvēks").

  • 'Citāds', 'citādāks', 'savāds' un 'savādāks' – šie ir apstākļa vārdi: divi pamata pakāpē, divi darināti pārākajā pakāpē ar piedēkli -āk-. Vārdiem 'savādi' un 'citādi' ir dažādas nozīmes, tie nav sinonīmi (parasti viss, kas ir dīvains, ir arī atšķirīgs, savukārt ne viss, kas ir atšķirīgs, ir dīvains, tāpēc šī saikne abos virzienos nedarbojas). 'Savādi' nozīmē 'dīvaini', 'jocīgi', savukārt 'citādi' nozīmē 'citā veidā'.
     
  • Ja personas vietniekvārds 'jūs' lietots, lai privātā sarunā (vēstulēs, iesniegumos, e-pastos) aizstātu personas vārdu un izrādītu īpašu cieņu, vietniekvārds būtu lietojams ar lielo burtu. Ja ar 'jūs' tiek uzrunātas vairākas personas, vietniekvārds vienmēr lietojams ar mazo sākumburtu.

  • Izsauksmes vārdu 'lūdzu' lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu bezpersoniskā formā, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi. ("Lūdzu, sēdieties!") Izsauksmes vārdu "lūdzu" atdala ar komatu un to parasti lieto izsaukuma teikumā, kur darbības vārds lietots pavēles izteiksmē.
    Savukārt darbības vārda 'lūdzu' 1. personas forma teikumā saistās vai nu ar darbības vārda nenoteiksmi ("(Es) lūdzu apsēsties"), vai ar lietvārdu akuzatīvā ("(Es) lūdzu palīdzību").

  • Viena no kļūdām ir darbības vārdu izteiksmju nepareiza lietošana. Nereti, kad ir nepieciešams lietot darbības vārda īstenības izteiksmi (-at, -āt), tiek lietota pavēles izteiksme ar izskaņu -iet, un otrādi ("Kā jūs domājat?" "Domājiet taču!").

  • Tiek lietotas nepareizas vietniekvārdu locījumu formas 'pie tevīm', 'pie manīm' (Korekti – "Tiekamies pie tevis vai pie manis?").
     
  • Divdabja teiciens nav jāatdala ar komatiem, ja tas teikumā ir viens no vienlīdzīgajiem teikuma locekļiem un ir piesaistīts ar 'un', 'vai' ("Dokuments jānosūta ar kurjeru vai izmantojot e-pastu").
     
  • Izmantojot atsauces zinātniskajos tekstos, ir pieņemts, ka atsauce jāliek aiz punkta/komata, nevis pirms tā. Atstarpe starp punktu/komatu un atsauci nav nepieciešama.